Rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, korespondents un mākslinieks Eglītis, kuram
veltīts jaunais centrs, dzimis 1906.gada 14.oktobrī Rīgā rakstnieka Viktora
Eglīša un tulkotājas un skolotājas Marijas Eglītes ģimenē. Savus skaistākos
jaunības gadus Anšlavs Eglītis pavadīja Inciemā.

Agrārreformas ceļā Eglīšu ģimene savā īpašumā ieguva 13,2 hektārus zemes
Inciemā. Vietas izvēlē liela loma bija Turaidas vēsturiskajai apkārtnei un
senajām dzimtas saknēm. Eglīšu senči Krimuldas pagasta “Kauperu” māju tuvumā
jau sen līduši līdumus, bet vēlāk pārcēlušies uz Madonas pusi. Galvenais
Inciema īpašuma objekts bija 32 istabu muižas ēka, kuru vietējie iedzīvotāji
dēvēja par pili. Vēlāk, dzīvojot Kalifornijā, Eglītis uzrakstīja atmiņu romānu
“Pansija pilī”.

Inciema pansija savā laikā kļuva slavena ar to, ka pagājušā gadsimta 30.gados
vasaras mēnešos tajā viesojās daudzi tā laika radošie inteliģenti – gleznotāji
Konrāds Ubāns, Voldemārs Tone, Romāns Suta dzejnieks Edvards Virza, izdevējs
Miķelis Goppers, komponists Volfgangs Dārziņš, dievturis Ernests Brastiņš un
daudzi citi. Vēlāk Inciems, Brasla un Gauja tika atspoguļoti šo mākslinieku
daiļdarbos, gleznās un romānos.

Anšlava Eglīša devumu latviešu literatūrā var nosaukt par bagātu. Dzīvojot
Kalifornijā, no 1955. līdz 1993.gadam tika sarakstītas 50 lugas, Latvijas
teātros no tām iestudētas “Kazanovas mētelis”, “Par purna tiesu”, “Pēc kaut kā
cēla, nezināma”, “Bezkaunīgie veči”, “Omartija kundze” un daudzas citas. Ne
mazāk ievērojams ir romānu klāsts, no kuriem zināmākie ir “Līgavu mednieki”,
“Homo Novus” un “Piecas dienas”.

Anšlava Eglīša pašportrets: Skatīt “Anšlava Eglīša pašportrets.”